Kā jūs sākāt interesēties par mākslu un ilustrāciju?
–Es uzaugu Uddevallā, mazā pilsētiņā rietumu krastā. Kad es biju maza, man bija dienasgrāmata, kurā es biju ierakstījusi, ka vēlos kļūt par dzīvnieku aprūpētāju vai mākslinieci. Man bija alerģiska reakcija uz dzīvniekiem, tāpēc nācās atteikties no pirmās izvēles.
Man vienmēr ir interesējusi amatniecība, gleznošana un šūšana, bet agrāk tas bija tikai hobijs. Es domāju, ka es neļāvu sev pietiekami sapņot. Varbūt tāpēc, ka man bieži teica, ka mākslinieks nav īsta profesija.
Es esmu strādājusi veselības aprūpes nozarē, pārdošanā un restorānos. Iekrāto naudu izmantoju ceļošanai. Es ceļoju, cik vien varēju! Tomēr tobrīd es tikai vēl meklēju, kas man patīk un jutos, ka neesmu atradusi to, kas man ir piemērots. Tikai tad, kad es pārcēlos uz Gēteborgu, dzīve nostājās savā vietā. Es nolēmu paņemt brīvu gadu, lai darītu visu, kas man patīk, pat ja tas ne pie kā nenovestu. Un tā es sāku studēt KV Mākslas akadēmijā, un man pavērās pilnīgi jauna pasaule!
Es sāku justies tā, ka vēlos to darīt katru dienu! Vēlāk iestājos Gēteborgas Mākslas akadēmijā, kur studēju grafisko dizainu. Cita starpā apguvām dažādas izdruku ilustrāciju tehnikas. Es publicēju savu disertāciju Instagram, tādā veidā sasniedzot daudz cilvēku.
Man sāka zvanīt veikali, piedāvājot iegādāties manus dizainus. Pēkšņi es darīju to, par ko biju sapņojusi kā bērns. Es dibināju savu uzņēmumu un pārdevu ilustrācijas kā plakātus. Tik stilīgi! Kopš tā brīža tas nav mainījies.
Laika gaitā es esmu piedalījusies izstādēs un darbojusies dažādos radošos projektos. Viss, sākot no sienu gleznojumiem un ilustrācijām reklāmās, uz apģērba, porcelāna un tapetēm.
Kā jūs aprakstītu savu māksliniecisko stilu?
– Tas ir detalizēts, nedaudz mistisks, komisks un pilns iztēles. Mans darbs ir ļoti detalizēts – to teica mana mākslas skolotāja. Es varu stundām ilgi strādāt pie nelielām detaļām ar 0.2 mm biezuma zīmuli. Es reti jūtos, ka darbs būtu pabeigts. Es varu strādāt pie vienas ilustrācijas nedēļām, pat mēnešiem ilgi. Protams, tam ir gan priekšrocības, gan trūkumi.
Dažreiz es vēlētos kaut varētu radīt darbu ar vienkāršām līnijām vai uzgleznot kaut ko abstraktu. Tomēr es saprotu, ka tas nav domāts man. Man patīk ilgi strādāt pie viena darba. Tā ir kā meditācija.
Kas jūs iedvesmo, veidojot savu mākslu?
– Man patīk atrasties dabā, tā man sniedz daudz iedvesmas. Kopš bērnības man ir bijusi lieliska iztēle un spēja saskatīt formas un radības it visā man apkārt.
Plaisas lielā klintī izskatās pēc kalnu troļļa, lapas uz zara veido putna formu, un tā joprojām. Tas ir kaut kas, ko es ielieku arī savā mākslā. Es spēlējos ar savu iztēli un apvienoju dažādus motīvus, lai radītu jaunas fantastiskas radības.
Arī cilvēki un personības ir ļoti aizraujoši. Tā radās sērija “Dzīvnieku instinkts”, kurā es apvienoju cilvēku un dzīvnieku personības.
Kad piedzima Ebba, pasaule patiešām apgriezās kājām gaisā.
Jums ir arī meita. Ko būšana par vecāku ir nozīmējusi jūsu kā mākslinieka lomai un jūsu mākslai?
– Kad piedzima Ebba, pasaule patiešām apgriezās kājām gaisā. Pirms viņa nāca pasaulē, man bija doma, ka strādāšu, kā vienmēr, un varbūt atkal mēģināšu atsākt strādāt pilnu slodzi. Man vienmēr ir paticis daudz strādāt, tāpēc plāns bija atrasties bērna kopšanas atvaļinājumā tikai apmēram 6 mēnešus.
Bet kopš pirmās dienas ar šo skaisto meiteni es negribēju darīt neko citu, kā vien palikt mājās ar viņu! Es biju bērna kopšanas atvaļinājumā 18 mēnešus un mierīgi strādāju, kad man bija mazliet brīvs laiks. Reizēm vakaros es strādāju pie pasūtījuma projektiem un uz studiju gāju tikai apmēram divas dienas mēnesī. Protams, es ņēmu Ebbu līdzi.
Tāpēc jaunu plakātu motīvu veidošana šajā laika posmā nenotika. Taču Ebba man deva daudz iedvesmas cita veida radošumam. Pēkšņi viņas istabā veidoju sienas gleznojumu, uzbūvēju bērnu sporta zāli, šuvu dzīvnieku lelles, taisīju balonu lampas un daudz ko citu, lai viņai būtu patiešām jauka telpa.
Būt bērna kopšanas atvaļinājumā man bija svarīgi vairāku iemeslu dēļ. Īpaši nozīmīgi bija iespēja pavadīt tik daudz laika ar savu jauno ģimeni. Bet tas man arī deva laiku, lai sajustu, ko vēlos darīt savā mākslā nākotnē. Kopš 2013. gada es strādāju ar ilustrācijām plakātiem, kas patiešām ir bijis ļoti interesanti. Taču pēdējā laikā man šķiet, ka vēlos paplašināt savu redzesloku un darboties arī citās jomās.
Es pieteicos dekoratīvās glezniecības kursā Tibro Amatniecības akadēmijā un iekļuvu! Lai gan agrāk esmu nodarbojusies ar dekoratīvo gleznošanu, vēlos uzzināt par to vairāk, it īpaši par senām tehnikām un amatniecību. Šobrīd es tur mācos nedaudz vairāk nekā divus mēnešus un turpmākais plāns ir strādāt vairāk ar otām, apvienojot to ar plakātu veidošanu un motīvu ilustrēšanu!
Mana nākamā kolekcija ļoti atšķirsies no līdz šim veidotajiem dizainiem, šobrīd es veidoju jaunus dizainus bērniem. Viss pateicoties Ebbai.
Vecāka statuss patiešām ir ietekmējis manu kā mākslinieka lomu. Tas man ir devis jaunas vērtības un arī parādījis jaunu virzienu dzīvei.
Jums kā māksliniecei ir plašs repertuārs, un jūs esat radījusi ilustrācijas un gleznas visam, sākot no plakātiem un porcelāna līdz pārtikas kravas automašīnām un sienu mākslai. Kā bija ilustrēt dzimšanas dienas plakātu skices?
– Tas bija ļoti interesanti un reizē grūti. Uzzīmēt mazuļa skici plašai auditorijai, tā, lai tā spētu saistīt ikvienu, tajā pašā laikā skicei esot ļoti neitrālai. Tas nebija viegli. Vienlīdz grūti bija zīmēt ar vienkāršām, skaidrām, melnām līnijām, lai to vēlāk varētu pārvērst par drukā mērogojamu vektorgrafiku un "neslēpties" aiz plānām zīmuļa līnijām un ēnām. Šāda veida līnijas kļūst tik tiešas un izteiksmīgas.
Taču tas bija patiešām lieliski un tehniski izglītojoši. Es domāju, ka mums izdevās izveidot patiešām jauku mazuļa ilustrāciju.
Kāds ir jūsu kā mākslinieka sapņu projekts?
– Ak, ar ko, lai es sāku? Ir tik daudz, ko es vēlos izdarīt!
Ļoti ilgu laiku esmu domājusi par bērnu grāmatas izdošanu. Es domāju, ka es to gan sarakstītu, gan ilustrētu. Tas noteikti ir manā darāmo darbu sarakstā. Būtu fantastiski strādāt arī ar scenogrāfiju un izveidot fonus un vidi skatuves teātrim vai TV un filmām.
Šobrīd daudz iedvesmu gūstu no iegūtās izglītības, tāpēc vēlos vairāk nodarboties ar dekoratīvo glezniecību. Labprāt krāsotu kāpnes, atjaunotu baznīcas un senas ēkas. Būtu interesanti iekļaut savā mākslā dekoratīvo glezniecību, izveidot izstādi un darīt kaut ko ārpus ierastā. Varbūt tas būtu interesants pavērsiens, pārveidot vecos motīvus un radīt kaut ko jaunu, kaut ko traku, bet tajā pašā tehnikā.
Redzi? Ir tik daudz interesantu projektu, kurus es vēlētos darīt nākotnē!
